Tātad, savā nosacīti brīvajā dienā, kad man vajadzētu pildīt mājasdarbus un skicēt, es visu rītu esmu pavadījusi lasot un uzsūcot lieku informāciju par ghost bicycles, izlasot grāmatu par kurjeriem, pētot lietas nahbs, meklējot monobloku savam ritenim, lasot vecus guardian rakstus (ieskaitot, to par vīrieti, kurš nomiris no smiekliem), lasot pāris gadus vecu kurjermeitenes blogu. Tajā ir tik daudz patiesības. Nu tādas kā atziņas. Tas ir viens no sliktākajiem darbiem pasaulē, nu tiešām, bet tas rada tādu atkarību, piemēram, es jūtos ļoti slikti dienā, kad neizmantoju riteni, cīnos ar drausmīgiem sirdsapziņas pārmetumiem, kad sēžu metro, tā vietā, lai mītos. 

Tagad gan saņemšos un aizmīšos līdz sporta klubam, tad iešu uz bibliotēku mācīties.