neskaitāms daudzums stundu, dienu un minūšu

Es tā domāju, cik ilgi ir iespējams dzīvot tā, atliekot visus sāpīgos, neptīkamos brīžus un emocijas tajā tālajā plauktiņā, ar domu, ka apskatīšu un izjutīšu tos, kad varēšu par tiem padomāt, kad tas vairs nebūs traumējoši. Vai tā ir spēka vai vājuma pazīme? Un kas notiks, kad plaukti sabruks? Tas notiks?