Ir pāris lietas, ko es pilnīgi droši atceros sevi sakām gada laikā:
"man jau nu gan nekad nebūs fiksītis, priekš kam?" un "fuj, es noteikti negribu kurjersomu"
Izrādās, ka fiksītis Londonā ir tieši laikā, kā arī jauns orlieb nemaz tā nesmird un ir 100 reižu labāks par jebkuru citu somu.
Un man ir long distance relationship ar problēmām Latvijā. Varētu sevi par to iepļaukāt, bet es esmu priecīga atgriežoties Londonā. Te viss ir mans un tikai un vienīgi mans.
Es gribu ticēt, bet kā, nu kā? Es eju uz boksa treniņiem, cilāju svarus, braukāju ar riteni, viennozīmīgi esmu diezgan spēcīga, bet dažreiz man vienkārši pietrūkst spēka.
Cerams, ka nebūs šitas variants-strādā kā zirgs, beigās tāpat auzās. Kaut gan uz to velk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru