Tātad, vēl gads, lai piepildītu šo sarakstu. Varētu izdoties.
Šī bija mana vislabākā dzimšanas diena kādu es atceros. Tā kā tas ir priecīgs notikums, es par to neko nevaru uzrakstīt, jo rakstu es vislabāk par negatīvām lietām.
Manī kaut kas ir mainījies. Man ir ļoti grūti to paskaidrot, bet es to jūtu. Ap mani pēkšņi līp visādi cilvēki, kā naktstauriņi, kas lido uz gaismu. Un es viņiem patīku, un viņi man saka labus vārdus. Un man gribas darīt labas lietas un iepriecināt citus. Man šķiet, ka es es varētu iemīlēties, es nezinu kā tas ir, bet tas varētu būt lieliski.
Vienu dienu es braucu, bija drausmīgs pretvējš, man sāpēja kājas, bija grūti un es domāju-kāpēc es to daru? Kāpēc man tas patīk?
Un atbilde ir ļoti vienkārša-es daru to tāpēc, lai es zinātu, ka es esmu. Cilvēki taču visu laiku dara lietas pamatā tikai, lai pārliecinātos, ka viņi ir, ka viņi eksistē. Un minoties, skrienot, piespiežot sevi un pārvarot sevi, vislielākais gandarījums man ir tad, kad es to fiziski jūtu, tad es skaidri zinu, ka es esmu. Un es to daru tāpēc, ka tā ir vislabākā sajūta pasaulē.
Un man vēl ir tik daudz ko mācīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru