*Uzcelt māju nav joka lieta, bet, kad tu beidzot tiec līdz jumtam, tad patiesībā viss tikai sākas.
*Veiksme ir tad, kad ar nolauztu 1mm urbīti, var vēl izurbt 72 caurumus metāla plāksnē.
*Starpcitu, 1mm patiesībā ir ļoti liela mērvienība.
*Ceturtais kurss paiet vienā vienīgā skriešanā un raudāšanā, nu nopietni. Tik emocionāla un sāpju jūtīga es nekad mūžā neesmu bijusi.
*Augstākais no-life līmenis ir sasniegts, kad tu pat nezini kā iet tavai labākajai draudzenei, ar kuru tu mācies vienā kursā un sēdi kopā lielākajā daļā lekciju. Un tu priecājies par brīvdienām, jo būs vairāk laika pastrādāt.
*Ir normāli zināt kā atšķiras melnie metāli S23, S355 un S640, nēsāt somā fleksi, vienītī uznest uz 5. stāvu 25kg ģipša maisu un sūtīt dirst visus, kas čīkst, ka viņiem neesot laika pat uz solāriju/pie manikīra aiziet.
*Ja es skolā neaizeju uz blakus telpā esošajām dzimšanas dienas svinībām un pie manis ienāk trīs cilvēki pēc kārtas, lai pajautātu: "Tu kūciņu negribēji?", "Hei, tu dabūji kūciņu?", "Tu neēdīsi kūku?", ko tas liecina par mani?
*Kur sākas un, kur/kad beidzas cilvēks?
*Pēdējais-vai ir labāk domāt "es esmu labāks par citiem" vai tomēr "visi ir sliktāki par mani"?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru