Mans uzdevums bija rakstīt dienasgrāmatu,un to es tagad daru.
Šodien gleznoju, un pēkšņi man kā ar āmuru pa galvu, kā zibens no skaidrām debesīm utt, un es sapratu, kas ir laiks un, ko man taisīt kursa darbā!!!
Tā kā esmu ļoti slepena, un savas domas globālajā tīmeklī nepaužu, tad es to pierakstīšu savā dienasgrāmatā.
Un starpcitu, es esmu ģeniāla, gudra un skaista.
Uzsitu sev pa plecu,piemiedzu ar aci (sev) un dodos turpināt strādāt.
P.S. Fontu nozīme cilvēku dzīvē ir daudz lielāka,nekā daudziem varētu likties. bet tā jau ir sen zināma patiesība,ko es tomēr gribēju pieminēt,ja kādam sanāk te nejauši ieskriet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru